Seno civilizāciju Saules aptumsuma skaidrojumi

2017. gada 21. augustā norisināsies rets pilnīgs Saules aptumsums. Ņemot vērā sociālo mēdiju attīstību, varam gaidīt neskaitāmus šī ilgi gaidītā notikuma foto un video uzņēmumus. Tomēr, lielākajā daļā vēstures, šo parādību uztvēra savādāk. Lielākajai daļai mūsu senču nebija zināms, ka Saules aptumsums rodas Mēnesim, nostājoties starp Sauli un Zemi. Šīs ir interesantākās no leģendām, ar kuru palīdzību mūsu senči skaidroja pēkšņās tumsas iestāšanos.

Senie skandināvi personificēja Sauli un Mēnesi, kā māsu Solu un brāli Mani. Māsa un brālis brauca pāri debesīm karietē un kopīgi sprieda par dienu un gadalaiku garumu. Abiem debesu ceļotājiem vienmēr dzenoties pakaļ vilki. Ja vilkiem izdodas noķert gan Solu, gan Mani vienlaicīgi, tad debess uz laiku satumst. Savukārt, ja gaisma neatjaunojas jau pēc pāris brīžiem, kā tas ir Saules aptumsumos, tā esot Raganroka (jogos legais online), seno skandināvu apokalipses, sākuma pazīme.

Senie maiji, būdami attīstīti astronomi, piešķīra lielu vērību debesu ķermeņu kustībai. Pēc viņu uztveres, debesu ķermeņu kustība ir viens no dievu komunikācijas ar mirstīgajiem paņēmieniem. Saules aptumsums, ko maiji sauca par chi’ibal kin, vai tulkojot no viņu valodas: Apēst Sauli, nozīmēja nelaimes tuvošanos. Maiju astronomiskās zināšanas bija tik spēcīgas, ka viņu sarakstītie Mēness kustības kalendāri ir precīzi pat mūsdienās, tādā veidā, brīdinot maijus par gaidāmajiem aptumsumiem ļoti savlaicīgi.

Saskaņā ar Navaho cilts ticējumiem, Saules aptumsums ir laiks, kad Saule ir vāja. Pēc šo indiāņu tradīcijām, Saulei šai laikā ir jāizrāda cieņa, pavadot aptumsumu telpās un nemēģinot lūkoties debesīs, lai neredzētu Sauli tādā smagā stāvoklī. Daudzi mūsdienu Navaho indiāņi turpina ievērot savas senču tradīcijas, tātad, kamēr citur pasaulē priecāsies par reto parādību, tie vienkārši paliks telpās.

Mongoļu leģenda stāsta par briesmoni Arakho, kuru ir pārņēmis nemierināms bads pēc matiem. Attiecīgi leģendai, sākotnēji visu cilvēka ķermeni, esot klājis biezs apmatojums, līdzīgi kā vairumam citu radījumu, bet Arakho ir notiesājis lielāko tā daļu. Redzēdami briesmoņa visatļautību, dievi pavēlējuši Saulei un Mēnesim izgatavot nemirstības dziru, lai varētu stāties tam pretī. Arakho, padzirdējis par Dievu nodomu, esot nozadzis dziru. Dievi esot paspējuši nocirst briesmoņa galvu, pirms tas izdzēris visu burvju dzērienu. Izdzēris tikai pusi dziras, Arakho ir ieguvis pietiekoši daudz nemirstības, lai saglabātu dzīvību no ķermeņa atdalītajā dzirā, bet ne pietiekoši, lai iegūtu jaunu ķermeni. Dusmu pārņemts briesmonis sācis dzīties pakaļ Saulei un Mēnesim, cenšoties abus apēst. Bet, tā kā Arakho vairs nav ķermeņa, Saule un Mēness izkrīt cauri viņa rīklei un atgriežas debesīs, izskaidrojot pēkšņos gaismas zudumus.

Senie ķīnieši bija viena no pirmajām civilizācijām, kas uzcēla observatorijas. Saskaņā ar to ticējumiem, Ķīnas imperatoru un Sauli vienoja saikne un izmaiņas Saulē uztvēra kā karaliskās ģimenes nelaimes vēstnešus. Ķīniešu leģenda vēsta, ka Saules aptumsumi rodas, kad milzīgs, debesīs mītošs pūķis, cenšas to norīt, tādēļ senie ķīnieši dauzīja pannas un katlus, lai saceltu lielu troksni un aizbiedētu pūķi. Šai leģendai ticēja arī ilgi pēc astronomiskā fenomena modernā skaidrojuma nākšanas gaismā. Ir saglabājušās rakstiskas liecības par kādu 19. gadsimta ķīniešu kuģa kapteini, kas aptumsuma laikā pavēlējis šaut Saules virzienā ar lielgabaliem, lai to izglābtu no briesmoņa rīkles.

Citus pieņēmumus lasiet šeit: http://www.casinopt24.com.

Zuduši vēstures pieminekļi

Vēstures pieminekļi ir neatsveramas pagātnes liecības. Rakstītā vēsture ir atkarīga no rakstīja objektivitātes. Netrūkst piemēru, kad, no seniem rakstiem iegūtas liecības, gadsimtiem ilgi rada aplamu priekšstatu par vēsturiskiem notikumiem. Izrakumos atrastie, mūsu priekšteču piederumi ir vērtīgāki, jo tie stāsta par to ikdienu. Tomēr vēsturiski nozīmīgas vietas un pieminekļi ir neatsverami. Tie piedāvā iespēju izprast, kāda bijusi pagātnes sabiedrību pasaules uztvere. Diemžēl vēstures pieminekļi reizēm netiek pienācīgi novērtēti un vairākas nozīmīgas vietas un būves ir zudušas dēļ cilvēka muļķības.

Atakamas tuksnesī (Acasino.sk Slovensko) novērojami vismazāk nokrišņi visā pasaulē. Pateicoties niecīgajam nokrišņu daudzumam, delikātie zīmējumi, kādus smiltīs atstājušas ciltis, vēl pirms kontakta ar eiropiešiem, ir saglabājas neskarti. Dažas šā tuksneša kāpas glabā pat 18 tūkstoš gadu senus rakstus. Pats pēdējais, kas būtu darāms ar šiem trauslajiem mākslas darbiem, ir traukties tiem cauri lielā ātrumā ar pilnpiedziņas auto. Diemžēl, tieši tā tika darīts Parīzes – Dakāras rallija ietvaros 2009. gadā. Organizatori, baidoties no terorisma draudiem, kādus tie saņēma 2008. gadā, nolēma pārvietot sacīkstes no Āfrikas uz Dienvidameriku. Par nelaimi, sacīkšu maršruts netika pienācīgi pārbaudīts, kā rezultātā 6 neatsverami vēstures pieminekļi tika pilnībā iznīcināti. Turklāt organizatori pēc tā neguva mācību, iznīcinot vēl vairākas vēsturisko tuksneša cilvēku liecības 2011. gada sacīkstēs.

Jonasa kapenes Mosulā bija svētvieta gan musulmaņiem, gan kristiešiem. Tāpat kapenes, kura senākie kambari tika celti 8. gadsimtā pirms mūsu ēras, bija svarīgs arheoloģisks objekts. Tomēr tas neatturēja Islāma Valsts līderiem, kuri nolēma uzspridzināt svarīgo objektu. 2014. gada jūlijā, Islāma Valsts kaujinieki pārtrauca, kapenēs notiekošās lūgšanas, izdzenot lūdzējus uz ielas. Pēc tam tie mīnēja kapenes ar tik daudz sprāgstvielām, ka pietika, lai ne tikai iznīcinātu vēstures pieminekli, bet arī vairākas citas tai tuvākās celtnes. Sekojot Islāma Valsts konservatīvajai Islāma izpratnei, Jonasa kapenēs tika pielūgtas māņu dievības. Pēc pārējās pasaules izpratnes, islāmisti tiem laupīja vērtīgu vēstures liecību.

Līdz 19. gadsimtam, Beninas pilsēta bija viena no senākajām pasaules lielajām pilsētām. Pirmie eiropieši, kas spēra soli caur tās vārtiem, portugāļi, bija pārsteigti atklāt, ka senā pilsēta ir ievērojami lielāka par viņu pašu galvaspilsētu – Lisabonu. Benina bija skaista pilsēta, kuras māju sienas rotāja krāšņi ornamenti un kas pārsteidza ar apbrīnojamu pilsētas plānošanu, jo senās gatves esot bijušas taisnas tik tālu, cik tālu sniedzas skats. Pilsētas centrā atradās Obas pils, kas bija tik daiļa, ka holandiešu mākslinieki to attēloja ar tādu pat uzmanību detaļām, kā krāšņākās, to dzimtās Florences celtnes, neizlaižot nevienu no neskaitāmajiem torņu ornamentiem. Diemžēl, 1892. gadā, briti parakstīja tirdzniecības līgumu ar Beninas valdniekiem. Kad vietējā valdība nespēja izpildīt tā nosacījumus, briti aizsūtīja desmit vīru lielu spēku, lai tos piespiestu. Kad visi desmit karavīri krita no vietējo rokas, briti sapulcēja, ar moderniem ieročiem līdz zobiem apbruņotu, karaspēku un iebruka pilsētā. 17 dienu ilgajā kaujā, Obas pils tika pilnībā iznīcināta, pilsēta tika izlaupīta un senajām celtnēm pielaists uguns. Benina tika nolīdzināta līdz ar Zemi.