Vēja enerģija

Viens no populārākajiem alternatīvās enerģijas veidiem mūsdienās ir vēja enerģija. Vējš ir atjaunojams dabas resurss, ko samērā viegli var pārvērst elektroenerģijā, neradot lieku vides piesārņojumu. Vējš rodas saules aktivitāšu ietekmē. Precīzāk, vējš ir gaisa kustība no augsta spiediena apgabala uz zema spiediena apgabalu, kas veidojas saulei nevienmērīgi sasildot zemes virsmu. Tātad, kamēr vien mums būs saule uz dažādi gaisa spiedienu apgabali, mums būs vējš, un arī elektroenerģija, vienīgi ir jāprot vēlu efektīvi izmatot.

Elektroenerģiju no vēja iespējams iegūt, izmatojot mehānisko enerģiju, kas rodas vēlam atduroties pret dažādiem priekšmetiem. Pašu vēja radīto mehānisko enerģiju cilvēki ir iemācījušies izmantot jau ļoti sen. Piemēram, vējš tiek izmantots burukuģu darbināšanai, mobiilikasinot, vējdzirnavām u.c. Mūsdienās cilvēki ir iemācījušies šo mehānisko enerģiju izmantot elektroenerģijas ražošanā ar vēja ģeneratoru un turbīnu palīdzību.

Lielākoties vēja enerģijas tiek ražota ar turbīnām. Šīs vēja turbīnas var būt visai atšķirīgas. Tās var sasniegt pat 20 stāvu ēkas augstumu un to lāpstiņu garums var sasniegt pat 60 metrus. To, kādas izskatās vēja turbīnas daudzi jau noteikti zina. Vizuāli tās atgādina lidmašīnu propellerus, kas uzstādīti uz augsta mieta. Šīs turbīnas darbojas vējam griežot asmeņus. Šie paši asmeņi, savukārt griež propellera vārpstu. Vārpsta ir savienota ar elektroenerģijas ģeneratoru, kas arī pārvērš šo mehānisko enerģiju praktiski izmantojamā elektroenerģijā. Ir arī citu konstrukciju vēja turbīnas, kas izskatās citādāk, taču to darbības principi ir ļoti līdzīgi – vējš rada mehānisko kustību, kas pēc tam, ar ģeneratora palīdzību, tiek pārvērsa elektroenerģijā.

Lielās vēja turbīnas ir tik jaudīgas, ka katra var saražot elektroenerģiju, ar ko mierīgi pietiktu vairāk kā 600 vidēju mājsaimniecību apgādāšanai ar elektroenerģiju. Vairākās valstīs ir izveidoti šādu vēja turbīnu parki ar vairākām turbīnām. Parasti šādus parkus izveido vējainās vietās, kā, piemēram, līdzenumos, tulosveto vihjeet, kalnu korēs, jūras tuvumā utt. Tad elektroenerģijas ieguve ir daudz efektīvāka, taču vēja ģeneratoru var uzstādīt arī pie vienas saimniecības, lai apgādātu to ar elektroenerģiju.

Tāpat kā ar saules baterijām, arī vēja turbīnas ir piesaistītas kopējam elektroenerģijas tīklam un elektroenerģija var tikt ņemta vai dota pēc vajadzības, proti, vējainā laikā, kad enerģija tiek saražota tādos daudzumos, ka tā paliek pāri, to var dot atpakaļ tīklā, bet, ja vēja daudzums nav pietiekams, jūs to varat saņemt no kopējā tīkla. Tas nozīmē, ka uzstādot vēja turbīnu pie savas privātmājas, nav jāsatraucas par to, ka laikā, kad vējš nepūš, vai vēja virziens ir mainīgs, nebūs elektrības. Tā būs pieejama visu laiku, vien reizēm var nākties tērēt arī elektrību no elektroenerģijas piegādātājiem.

Vējš kopumā ir ļoti labs alternatīvās enerģijas veids, mājsaimniecības nodrošināšanai ar elektroenerģiju. Citos veidos, piemēram, atsevišķu ierīču darbināšanai, vējš, vismaz pagaidām, nevar tikt izmatots, jo tam nepieciešamas milzīgas vēja turbīnas, lai iegūtu gana lielu mehānisko enerģiju.

Taizemes pēdu masāža

Ļoti īpatnēja masāža ir Taizemes pēdu masāža jeb Taizemes refleksoterapija (δωρεαν παιχνιδια καζινο νοβοματικ). Atšķirībā no tradicionālajiem masāžas veidiem, tā ne tikai atslābina muskuļus un nervus vietā, kas tiek masēta, bet arī darbojas uz dažādām refleksogena zonām. Tas nozīmē, ka stimulējot konkrētus punktus cilvēka pēdās var tikt pozitīvi ietekmēts gandrīz jebkurš orgāns cilvēka ķermenī, jo pēdās ir saistītas ar teju visiem orgāniem un orgānu sistēmām. Kas tad īsti ir Taizemes pēdu masāža un kā tā darbojas?

Patiesībā pastāstīt par šo masāžu ir visai grūti, jo tā ir ļoti komplicēta un lai to apgūtu ir jāmācās vairāki gadi gan Austrumu medicīnu kopumā, gan arī tieši akupunktūru. Pati masāža ir vairāk nekā 3 000 gadus veca un tā ir Austrumu medicīnas metode, kas sākotnēji radās Ķīnā, taču mūki to pārveda uz Taizemi. Laika gaitā tā pilnveidota arī ar indiešu refleksoterapijas teoriju un metodēm. Masāžas pamatā ir punktu stimulēšana, kas atrodas uz pēdām. Uz cilvēka pēdām iespējams projicēt visus orgānus un iedarbojoties uz konkrētu vietu jeb punktu pēdā, tiek ietekmēts orgāns, kas saistītas ar šo punktu. Tie ir akupunktūras principi, kas Austrumu medicīnā tiek izmantoti kopš pašiem pirmsākumiem. Tiek uzskatīts, ka stimulējot dažādus punktus ir iespējams gan uzlabot imunitāti, gan ārstēt dažādas slimības, gan arī gūt mieru, mazināt stresu un vairot enerģiju.

Bez refleksoterapijas Taizemes pēdu masāžai piemīt arī parastās pēdu masāžas labās īpašības. Masējot pēdas, arī tad, ja netiek īpaši skarti konkrēti punkti, tiek uzlabota limfas cirkulācija, mazināta pēdu un kāju tūska, kā arī vienkārši mazināts stress un radītas patīkamas sajūtas. Pēdas ir ļoti jūtīga ķermeņa zona, tāpēc pieskārieni tām var radīt īpaši patīkami un nomierinoši.

Masāža tiek veikta gan ar rokām, gan īpašu koka nūjiņu, ar kuras palīdzību ir iespējams veikt spiedienus tieši uz vajadzīgajiem punktiem jeb refleksogena zonām. Papildus pēdas tiek ieziestas arī ar krēmiem un eļļām. Kopumā masāža ir ļoti atslābinoša un nomierinoša, jo gan paši pieskārieni pēdām ir maigi un patīkami, gan arī masāžas laikā ir jūtams miers un harmonija, jo visu orgānu darbība tiek uzlabota un līdzsvarota. Masāža nav nedz sāpīga, nedz nepatīkama.

Taizemes pēdu masāžu veic akupunktūras speciālisti, kas pārzina visus ķermeņa punktus. Šai masāžai nav nekādas jēgas (ja neskaista patīkamos pieskārienus un relaksāciju), ja masieris nezina, kuras pēdu zonas tieši ir jāstimulē. Izvēloties Taizemes pēdu masāžu, ir jāpievērš ļoti liela uzmanība tam, lai masieris tiešām būtu apguvis Austrumu medicīnas un tieši akupunktūras pamatus. Nekādu ļaunumu gan nepareiza pēdu masāža ķermenim nodarīt never, taču vajadzīgo efektu no tās arī negūsiet.

Rakstu sarūpējuši kazino pro.

Sakravā ceļojumu somu kompakti

Iesākumā saproti, cik daudz Tu vēlies paņemt līdzi. Izklāj visas drēbes, apavus un aksesuārus uz gludas virsmas. Atceries, ka tik daudz apģērba visā ceļojuma laikā Tu nemaz neizmantosi, tādēļ atbrīvojies vismaz no 1/3 daļas no sagatavotā apģērba. Tā Tu vari arī pārliecināties vai tiešām vēlies ņemt līdzi visu, vai varēsi sakomplektēt apģērbus, kad nokļūsi galamērķī. Paņem pēc iespējas mazāk vienkāršus apģērba gabalus, kurus savā starpā var komplektēt. Papildini tos ar vienkāršām rotaslietām un citiem aksesuāriem.

Sākumā ievieto somā apavus. Neloki drēbes. Ja vēlies, lai tās aizņem mazāk vietas Tavā ceļojumu somā, sarullē apģērbu. Tas var arī aiztaupīt vēlākas pūles saburzīto apģērbu gludināt, jo tā sarullēšana nerada tik daudz kroku apģērbā. Pamēģini vispirms salocīt apģērbu un pēc tam to sarullēt. Aizpildi brīvo vietu ar apģērba gabaliem. Ievieto smagākās lietas somas apakšā.

Ja tiešām ļoti trūkst vietas nelielām lietām, izmanto brīvo vietu, par kuru Tu varbūt nemaz neiedomājies. Kurpēs, atkarībā no to lieluma, ir vieta vismaz dažiem zeķu pāriem, kuriem nevajadzēs meklēt vietu kur citur. Lai apavi nenosmērētu apģērba gabalus, ievieto tās peldcepurē vai matu sietiņā.

Lielākus apģērbus, kā jakas un džemperus, izklāj pāri citām drēbēm un tad ieloki, lai tie ietilpst somā. Pa virsu citām drēbēm liec kreklus, izejamās bikses, žaketes, un citus apģērba gabalus, kuri pavisam noteikti nedrīkst saburzīties. Žaketes un jakas izgriez uz kreiso pusi, lai tās nesasmērētos un nesaburzītos.

Saliec krūšturus vienu otrā un bļodiņās ieliec citu apakšveļu. Tā var ietaupīt vietu un saglabāt krūšturu formu. Nerullē jostas. Saliec tās gar somas malām. Izmanto plastmasas vakuuma maisiņus, lai tajos ievietotu apģērba gabalus. Rokassomiņās ieliec apģērba gabalus, lai tās saglabā formu. Tā arī tiek ietaupīta vieta.

Neņem līdzi pilnus iepakojumus un produktus. Izmanto mazākus konteinerus, lai iepildītu tajos tādus produktus kā šampūns, krēms, kondicionieris, jo to oriģinālie iepakojumi var būt pārāk lieli. Ja ceļojums ir neilgs, krēmus (piemēram, tonālo krēmu vai parceiros) var ievietot vecā kontaktlēcu konteinerī. Var izmantot arī dažādus tukšus, tīrus konteinerus. Nodrošinies pret produktu izlīšanu somā uzliekot uz tūbiņas kakliņa plastmasas plēvi un aizskrūvējot uzgali. Lielākai drošībai – ievieto tos plastmasas maisiņā.

Ieliec auskarus pogās. Tādējādi tie abi būs kopā un nepazudīs Tavā kosmētikas maciņā vai pārpildītā somā. Kaklarotas var ievērt dzērienu salmiņos, lai tās nesapiņķerētos un nepazustu somas plašumos.

Izmanto briļļu maciņu austiņu vai citu vadu uzglabāšanai. Tie nesapiņķerēsies, nepazudīs un neplīsīs. Ja nevari atrast lieku briļļu maciņu, nodrošini vadus ar matu gumiju. Ievieto vates aplīšus pūdera un acu ēnu iepakojumos, lai tie nesaplīstu ceļojuma laikā.

Pasargā stikla pudeles, ievietojot tās zeķēs. Tukšas tablešu pudelītes var izmantot kā ausu kociņu un dažādu sīku nieciņu glabātuvi. Matu sprādžu uzglabāšanai var izmantot tukšu Tic-Tac konteineri. Toties, ja vēlies paņemt līdzi kādu matu ieveidošanas rīku, liec to karstumizturīgā paliktnī vai cimdā, ko izmanto virtuvē. Tad nebūs jāgaida kamēr lokšķēres vai taisnotājs atdzisīs.

Seno civilizāciju Saules aptumsuma skaidrojumi

2017. gada 21. augustā norisināsies rets pilnīgs Saules aptumsums. Ņemot vērā sociālo mēdiju attīstību, varam gaidīt neskaitāmus šī ilgi gaidītā notikuma foto un video uzņēmumus. Tomēr, lielākajā daļā vēstures, šo parādību uztvēra savādāk. Lielākajai daļai mūsu senču nebija zināms, ka Saules aptumsums rodas Mēnesim, nostājoties starp Sauli un Zemi. Šīs ir interesantākās no leģendām, ar kuru palīdzību mūsu senči skaidroja pēkšņās tumsas iestāšanos.

Senie skandināvi personificēja Sauli un Mēnesi, kā māsu Solu un brāli Mani. Māsa un brālis brauca pāri debesīm karietē un kopīgi sprieda par dienu un gadalaiku garumu. Abiem debesu ceļotājiem vienmēr dzenoties pakaļ vilki. Ja vilkiem izdodas noķert gan Solu, gan Mani vienlaicīgi, tad debess uz laiku satumst. Savukārt, ja gaisma neatjaunojas jau pēc pāris brīžiem, kā tas ir Saules aptumsumos, tā esot Raganroka (jogos legais online), seno skandināvu apokalipses, sākuma pazīme.

Senie maiji, būdami attīstīti astronomi, piešķīra lielu vērību debesu ķermeņu kustībai. Pēc viņu uztveres, debesu ķermeņu kustība ir viens no dievu komunikācijas ar mirstīgajiem paņēmieniem. Saules aptumsums, ko maiji sauca par chi’ibal kin, vai tulkojot no viņu valodas: Apēst Sauli, nozīmēja nelaimes tuvošanos. Maiju astronomiskās zināšanas bija tik spēcīgas, ka viņu sarakstītie Mēness kustības kalendāri ir precīzi pat mūsdienās, tādā veidā, brīdinot maijus par gaidāmajiem aptumsumiem ļoti savlaicīgi.

Saskaņā ar Navaho cilts ticējumiem, Saules aptumsums ir laiks, kad Saule ir vāja. Pēc šo indiāņu tradīcijām, Saulei šai laikā ir jāizrāda cieņa, pavadot aptumsumu telpās un nemēģinot lūkoties debesīs, lai neredzētu Sauli tādā smagā stāvoklī. Daudzi mūsdienu Navaho indiāņi turpina ievērot savas senču tradīcijas, tātad, kamēr citur pasaulē priecāsies par reto parādību, tie vienkārši paliks telpās.

Mongoļu leģenda stāsta par briesmoni Arakho, kuru ir pārņēmis nemierināms bads pēc matiem. Attiecīgi leģendai, sākotnēji visu cilvēka ķermeni, esot klājis biezs apmatojums, līdzīgi kā vairumam citu radījumu, bet Arakho ir notiesājis lielāko tā daļu. Redzēdami briesmoņa visatļautību, dievi pavēlējuši Saulei un Mēnesim izgatavot nemirstības dziru, lai varētu stāties tam pretī. Arakho, padzirdējis par Dievu nodomu, esot nozadzis dziru. Dievi esot paspējuši nocirst briesmoņa galvu, pirms tas izdzēris visu burvju dzērienu. Izdzēris tikai pusi dziras, Arakho ir ieguvis pietiekoši daudz nemirstības, lai saglabātu dzīvību no ķermeņa atdalītajā dzirā, bet ne pietiekoši, lai iegūtu jaunu ķermeni. Dusmu pārņemts briesmonis sācis dzīties pakaļ Saulei un Mēnesim, cenšoties abus apēst. Bet, tā kā Arakho vairs nav ķermeņa, Saule un Mēness izkrīt cauri viņa rīklei un atgriežas debesīs, izskaidrojot pēkšņos gaismas zudumus.

Senie ķīnieši bija viena no pirmajām civilizācijām, kas uzcēla observatorijas. Saskaņā ar to ticējumiem, Ķīnas imperatoru un Sauli vienoja saikne un izmaiņas Saulē uztvēra kā karaliskās ģimenes nelaimes vēstnešus. Ķīniešu leģenda vēsta, ka Saules aptumsumi rodas, kad milzīgs, debesīs mītošs pūķis, cenšas to norīt, tādēļ senie ķīnieši dauzīja pannas un katlus, lai saceltu lielu troksni un aizbiedētu pūķi. Šai leģendai ticēja arī ilgi pēc astronomiskā fenomena modernā skaidrojuma nākšanas gaismā. Ir saglabājušās rakstiskas liecības par kādu 19. gadsimta ķīniešu kuģa kapteini, kas aptumsuma laikā pavēlējis šaut Saules virzienā ar lielgabaliem, lai to izglābtu no briesmoņa rīkles.

Citus pieņēmumus lasiet šeit: http://www.casinopt24.com.

Zuduši vēstures pieminekļi

Vēstures pieminekļi ir neatsveramas pagātnes liecības. Rakstītā vēsture ir atkarīga no rakstīja objektivitātes. Netrūkst piemēru, kad, no seniem rakstiem iegūtas liecības, gadsimtiem ilgi rada aplamu priekšstatu par vēsturiskiem notikumiem. Izrakumos atrastie, mūsu priekšteču piederumi ir vērtīgāki, jo tie stāsta par to ikdienu. Tomēr vēsturiski nozīmīgas vietas un pieminekļi ir neatsverami. Tie piedāvā iespēju izprast, kāda bijusi pagātnes sabiedrību pasaules uztvere. Diemžēl vēstures pieminekļi reizēm netiek pienācīgi novērtēti un vairākas nozīmīgas vietas un būves ir zudušas dēļ cilvēka muļķības.

Atakamas tuksnesī (Acasino.sk Slovensko) novērojami vismazāk nokrišņi visā pasaulē. Pateicoties niecīgajam nokrišņu daudzumam, delikātie zīmējumi, kādus smiltīs atstājušas ciltis, vēl pirms kontakta ar eiropiešiem, ir saglabājas neskarti. Dažas šā tuksneša kāpas glabā pat 18 tūkstoš gadu senus rakstus. Pats pēdējais, kas būtu darāms ar šiem trauslajiem mākslas darbiem, ir traukties tiem cauri lielā ātrumā ar pilnpiedziņas auto. Diemžēl, tieši tā tika darīts Parīzes – Dakāras rallija ietvaros 2009. gadā. Organizatori, baidoties no terorisma draudiem, kādus tie saņēma 2008. gadā, nolēma pārvietot sacīkstes no Āfrikas uz Dienvidameriku. Par nelaimi, sacīkšu maršruts netika pienācīgi pārbaudīts, kā rezultātā 6 neatsverami vēstures pieminekļi tika pilnībā iznīcināti. Turklāt organizatori pēc tā neguva mācību, iznīcinot vēl vairākas vēsturisko tuksneša cilvēku liecības 2011. gada sacīkstēs.

Jonasa kapenes Mosulā bija svētvieta gan musulmaņiem, gan kristiešiem. Tāpat kapenes, kura senākie kambari tika celti 8. gadsimtā pirms mūsu ēras, bija svarīgs arheoloģisks objekts. Tomēr tas neatturēja Islāma Valsts līderiem, kuri nolēma uzspridzināt svarīgo objektu. 2014. gada jūlijā, Islāma Valsts kaujinieki pārtrauca, kapenēs notiekošās lūgšanas, izdzenot lūdzējus uz ielas. Pēc tam tie mīnēja kapenes ar tik daudz sprāgstvielām, ka pietika, lai ne tikai iznīcinātu vēstures pieminekli, bet arī vairākas citas tai tuvākās celtnes. Sekojot Islāma Valsts konservatīvajai Islāma izpratnei, Jonasa kapenēs tika pielūgtas māņu dievības. Pēc pārējās pasaules izpratnes, islāmisti tiem laupīja vērtīgu vēstures liecību.

Līdz 19. gadsimtam, Beninas pilsēta bija viena no senākajām pasaules lielajām pilsētām. Pirmie eiropieši, kas spēra soli caur tās vārtiem, portugāļi, bija pārsteigti atklāt, ka senā pilsēta ir ievērojami lielāka par viņu pašu galvaspilsētu – Lisabonu. Benina bija skaista pilsēta, kuras māju sienas rotāja krāšņi ornamenti un kas pārsteidza ar apbrīnojamu pilsētas plānošanu, jo senās gatves esot bijušas taisnas tik tālu, cik tālu sniedzas skats. Pilsētas centrā atradās Obas pils, kas bija tik daiļa, ka holandiešu mākslinieki to attēloja ar tādu pat uzmanību detaļām, kā krāšņākās, to dzimtās Florences celtnes, neizlaižot nevienu no neskaitāmajiem torņu ornamentiem. Diemžēl, 1892. gadā, briti parakstīja tirdzniecības līgumu ar Beninas valdniekiem. Kad vietējā valdība nespēja izpildīt tā nosacījumus, briti aizsūtīja desmit vīru lielu spēku, lai tos piespiestu. Kad visi desmit karavīri krita no vietējo rokas, briti sapulcēja, ar moderniem ieročiem līdz zobiem apbruņotu, karaspēku un iebruka pilsētā. 17 dienu ilgajā kaujā, Obas pils tika pilnībā iznīcināta, pilsēta tika izlaupīta un senajām celtnēm pielaists uguns. Benina tika nolīdzināta līdz ar Zemi.